Mutiska tulkošana ir izteikta vēstījuma vai teksta mutiska tulkošana. Mutiskas tulkošanas vēsture nav pietiekami labi dokumentēta, taču visumā pētnieki vienojās, ka tā ir daudz vecāka darbība nekā rakstiska tulkošana. Tā atšķiras no rakstiskas tulkošanas vairāku nozīmīgu aspektu dēļ. Pirmkārt, tai nepieciešamās prasmes krasi atšķiras, jo tulkiem jābūt mutiskas saskarsmes ekspertiem. Otrkārt, kad tulkotājiem bieži vien ir relatīvi neierobežotas iespējas veikt labojumus un uzlabojumus pirms galīgā varianta iesniegšanas, tulkiem jārada gatavs produkts ‘reālā laikā’ bez iespējas atgriezties un veikt labojumus. Citiem vārdiem sakot, mutiska tulkošana pretstatā rakstiskai tulkošanai ir neatgriezeniska, nelabojama un nepārbaudāma. Treškārt, tulkiem jānodrošina, lai visas pamatzināšanas, kas viņiem varētu būt nepieciešamas, tiek iegūtas iepriekš, kolēģu padoma meklēšana vai atsauču pārskatīšana vispār nav iespējama faktiska tulkošanas procesa laikā. Ceturtkārt, tulki ir izpildītāji, kas pastāvīgi pieņem nevienbalsīgus lēmumus un saskarsmes riskus, sekojoši viņi darba laikā biežāk saskaras ar lielāku stresu nekā vairākums tulkotāju.

Mutisku tulkošanu var iedalīt vairākos paveidos konteksta dēļ (konferences, tiesu, kopienas tulkošana) vai izpildes veida dēļ (secīga, sinhrona, čukstus tulkošana).       
 

Viens no diviem mutiskas tulkošanas pamatveidiem (skatīt Sinhrona tulkošana). Tulks noklausās (dažkārt diezgan garu) runas daļu pirmvalodā un veic piezīmes, šādām piezīmēm esot vienkārši lakoniskam atmiņas līdzeklim, nevis visa teiktā stenogrāfijai. Tad runātājs ietur pauzi, ļaujot tulkam iztulkot visu iepriekš teikto mērķa valodā. Kad runas daļa ir iztulkota, runātājs turpina savu runu, kamēr visa runa ir norunāta un iztulkota mērķa valodā. Tādējādi secīga tulkošana ir saistīta ar dažādām spējām un prasmēm, tai skaitā augstu pirmvalodas izpratni, ļoti labas piezīmju veikšanas prasmes, plašas vispārējas zināšanas un precīza atmiņa, kā arī pārliecinoša tulkošana maniere.

Šī metode atšķiras no sinhronas tulkošanas tādējādi, ka runas uztveršana un nodošana/tulkošana ir nošķirtas. Tā kā runātājs un tulks nerunā vienlaicīgi, acīmredzami, ka tas ir daudz ilgstošāks process nekā sinhrona tulkošana.
 
Viens no diviem mutiskas tulkošanas pamatveidiem (skatīt Secīga tulkošana). Sinhronā tulkošanā tulks darbojas ‘neredzamā klātbūtnē’, atrodoties īpašā kabīnē un strādājot ar austiņām un mikrofonu. Viņš/viņa klausās runu pirmvalodā un vienlaicīgi tulko to mērķa valodā.

Šo metodi pirmo reizi pielietoja Nirnbergas tribunālā pēc Otrā pasaules kara, un šobrīd to visbiežāk izmanto konferenču un tamlīdzīgu pasākumu tulkošanai. Uzdevuma intensīvās dabas dēļ tulki strādā 20- 30 minūšu maiņās, un kabīnē parasti vienlaikus atrodas 2 tulki. Labākajā gadījumā ‘brīvajā’ laikā tulks var palīdzēt kolēģim, ja nepieciešams.

Tulkiem jātiek galā ar trim grūtībām: 1) sinhrona tulkošana notiek runātāja diktētā ātrumā, kas var būt gan ļoti samērīgs, gan ļoti ātrs, 2) tulkam jebkurā laikā rezervē ir neliela teksta daļa, tādēļ viņš/viņa bieži nodrošinās, lai izvairītos no iespējamu problēmu radīšanas turpmāk, 3) tulkam var nebūt vispārēju vai īpašu zināšanu, kuras runātājs sagaida no auditorijas kopumā.   
 
Kopienas tulkošana
Mutiskas tulkošanas veids, ko izmanto pieejas nodrošināšanai sabiedriskiem pakalpojumiem personai, kas nerunā kopienas vairākuma valodā, kurā viņš/viņa dzīvo. Pielietošanas nozares var būt policija, skolas, sabiedriska drošība, darba intervijas, veselība aprūpe.

Lai gan pirms vairākām desmitgadēm kopienas tulkošanu regulāri veica īpaši neapmācīti divvalodīgi cilvēki, šobrīd tā ir ieguvusi profesionālākas iezīmes sakarā ar pieaugošu daudzu mūsdienu sabiedrību multikulturālo un daudzvalodīgo vidi.

Kopienas tulkošana parasti norit dialoga veidā abos virzienos secīgi, taču tā atšķiras no pilnīgi secīgas tulkošanas tādējādi, ka vēstījums tiek tulkots pa teikumam un tulkam tādēļ nav jāpieraksta piezīmes.
 
Čukstus tulkošana
Tā ir vissaspringtākā mutiskas tulkošanas forma, kad tulks sēž blakus klientam, kuram viņš/viņa tulko un čukst teiktā tulkojumu klientam ausī. To izmanto dažādos pasākumos, piemēram, lietišķās tikšanās, konferencēs un tiesas sēdēs, kad tulkojums nepieciešams maksimums 1 vai 2 dalībniekiem. Parasti tas notiek sinhroni, bet dažkārt secīgi. Tomēr to nevar klasificēt par pilnībā sinhronu tulkošanu, jo tulks nestrādā kabīnē. Sinonīms – šušutāža. 
 
Tūlītējs tulkojums
Nesagatavots, mutisks rakstiska teksta tulkojums, kad, piemēram, konferencē tulks saņem tekstu uz vietas un delegāts vēlas, lai to nolasa.